Augusta beigās Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” Iekšējo ūdeņu laboratorijas pētnieki Māris Strūģis, Kaspars Abersons un Jānis Bajinskis Saulkrastu novada upēs - Inčupē, Pēterupē, Ķīšupē un Aģē veica zivju monitoringu. Tas vajadzīgs, lai novērtētu vides stāvokli, bioloģisko daudzveidību un zivju resursu stāvokli upēs, kā arī veiktu ceļotājzivju dabiskās atražošanās novērtēšanu. BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta Iekšējo ūdeņu laboratorijas vadītājs Jānis Birzaks stāsta: „Zivju monitorings Latvijas upēs aizsākts 1992. gadā. Kopš tā laika esam strādājuši vairāk kā 200 upēs, bet daudzgadīgie dati gan mums ir tikai par Salacu, Gauju un Ventu- lielākajām lašupēm”.

Šogad Saulkrastu upēs ielaida 25 000 taimiņu smoltus, tāpēc vēl jo lielāka ir interese par upju ihtiofaunu. Lai novērtētu zivju krājumus, pētnieki veica kontrolzvejas trīs dažādās vietās katrā upē. Nozvejotiem lašiem un taimiņiem noteica vecumu, izdarot mērījumus, novērtēja zivju augšanas tempu. Vietās, kur tika ielaisti zivju mazuļi, tie arī ir blīvāk sastopami. Pētnieku ieteikumi ir vairāk aizsargāt zivis nārsta laikā, tad nevajadzēs par lielu naudu mākslīgi ataudzēt un ielaist upēs zivju mazuļus.

Tāpēc rodas jautājums – vai maluzvejnieki ir palikuši mazāk vai nē?

Valsts Vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vecākais inspektors Jānis Brants: „Man liekas, ka ne mazāk, bet stipri piesardzīgāki gan. Jāsaka paldies sabiedrībai, kas par daudziem maluzvejniecības gadījumiem informē, un palīdz aizsargāt zivis. Mēs varbūt neuzzinām par tiem, kuri pāris reizes nārsta laikā uz upi aizgājuši, bet par tiem, kuri iet regulāri, gan dzirdam. Viens kaimiņu ar lasi uzcienājis, otrs dzērumā palielījies, kāds loms gadījies. Vēl kādam saplīst aparāts - tā pie Salacas viens tādu aiznesis pie bijušā elektriķa saremontēt. Cits kādu aparātu no Ķīnas pasūtījis un izlielījies, ka ķīnietis ir tik superīgs, ka visi bebri no Salacas nākuši kā sunīši pavadiņā līdzi viņam. Tā tās ziņas izplatās! Zivju sargāšana, it īpaši rudeņos un pavasaros, ir sūrs un grūts darbs. Saulkrastu pusē visvairāk maluzvejnieki noķerti pie Aģes, pagājušo gadu pat divas kompānijas vienā reizē, kas savā starpā bija iekaisušas strīdā par labāko vietu.”

„Šogad zivīm nārstot būs vieglāk, Ķīšupi un Pēterupi jūnijā no akmens krāvumiem un koku sanesumiem tīrīja Vidzemes zvejnieku biedrības biedri. Daudzi neizprot, kas slikts akmens krāvumiem upēs. Bet tie upē izveido tādu kā vannu, kā rezultātā tiek traucēta caurplūde, trūkst skābekļa, karstā laikā ūdens uzsilst, un zivis iet bojā”, šajā vasarā paveikto rezumē Jānis Brants.

Pētnieks Māris Strūģis: „Ne jau tikai maluzvejnieki ir drauds zivīm. Cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā upēs ieplūst daudz neattīrīti notekūdeņi. Kamēr mazās upes tiek līdz jūrai, tās tek cauri vasarnīcu, privātmāju rajoniem, kur tiek piesārņotas. Kā cilvēkos radīt interesi mazāk piesārņot - dot atlaides īpašuma nodoklim, vai kā citādi stimulēt, ja mājās ir notekūdeņu attīrīšana - tas ir politiķu un ekonomistu jautājums.”

Kādi ir monitoringa rezultāti? Kādas zivju sugas sastopamas?

Foto: Mareks Runcis

Jānis Birzaks: „Saulkrastu upēs ir sastopami gan taimiņi, gan upes nēģi, gan arī laši. Lašu dabīgais nārsts ir svarīga lieta, un tas tiek aizsargāts visās ES dalībvalstīs. Lasis skaitās sevišķas rūpes prasoša suga. Lašu un taimiņu nārsts Saulkrastu upēs ir bijis gan pagājušā, gan aizpagājušajā gadā. Mēs konstatējām dažāda vecuma mazuļus. Upēs jau ir ieceļojuši nēģi, kas nārstos nākamgad maijā, jūnijā. Citas parastās zivju sugas, kuras sastopamas Saulkrastu upēs, ir rauda, asaris, līdaka, kā arī vēl citas sugas, kuras cilvēki neizmanto - mailīte, akmeņgrauzis, stagari utt.”