Foto: Aija Sedliņa
Vidzemes zvejnieku biedrības (VZB) vīri turpina īstenot projektus, veidojot lašveidīgo zivju nārsta vietas, nojaucot bebru aizsprostus un attīrot upes Saulkrastu novada teritorijā. Vienā no oktobra nogales dienām viņi devās uz Ķīšupi, kas ir viena no Ziemeļvidzemes lašupēm, kurās aizliegts būvēt un atjaunot aizsprostus vai veidot jelkādus citus šķēršļus. Taču manīgais celtnieks bebrs likumpantus neņem galvā un būvē uz nebēdu.
Salacgrīvieši, Jānis Brants, kurš ir Valsts vides dienesta (VVD) vecākais inspektors, un zvejnieki Valdis Celmiņš, Imants Dambis un Jānis Rakuzovs, pastāstīja, ka lašu nārstam vajadzīgs vismaz pusmetru dziļš ūdens ar noteiktu straumes ātrumu un oļaina upes gultne t.s. berzes vietās. Bebru dambji ir būtisks šķērslis zivju migrācijai uz nārsta vietām, jo lašiem tos grūti pārvarēt. Turklāt izzūd berzes vietas un nārsts vairs nav iespējams. Tas nozīmē, ka upes degradējas un lašiem tajās nav nākotnes. Latvijas Ihtioloģijas biedrība pēc Saulkrastu domes pasūtījuma veica monitoringu, kurā konstatēts, ka lielā daļā Ķīšupes un Pēterupes straujteču vērojama degradēšanās. Savukārt VZB iesaistījās projektos, lai saglabātu aizsargājamās sugas, tostarp lašus. Notiek upju, kā arī tās krastu attīrīšana no kritušiem un bīstamiem kokiem. Abu projektu attiecināmās izmaksas ir nepilni 7000 latu, ko ar valsts atbalstu sedz Zivju fonds.
Vīri sacīja, ka bebru aizsprosti šogad jaukti arī citviet - Svētupē un Vitrupē. Aizsprosti mēdzot būt pamatīga zaru un sprunguļu būve. Inženieri nesmādējot nevienu būvmateriālu - dūņas, zāli, smiltis, zarus un pat akmeņus. Daži dambji ir tik blīvi, ka ilgi jācīnās, lai tos likvidētu. Bet bebri aizsprostus spēj atjaunot pāris dienās. Turklāt krastā izsviestos būvmateriālus tie atkārtoti neizmanto, bet grauž aizvien jaunus kokus. - Bebri strādā naski. Dzīvnieki jūt vēlo rudeni un zemo ūdens līmeni. Šeit jau bijām pirms pāris nedēļām. Tad jaukšana gan bija grūtāka un ilgāka, - atminējās J. Brants.
Mērojot ceļu tālāk uz Skultes ostu Zvejniekciemā, kur bija paredzēta biedrības kopsapulce, vīri pārrunāja apspriežamos jautājumus par domstarpībām ar dabu, kurās viņi nokļūst zivju resursu atražošanā. - Savulaik bebri bija Sarkanajā grāmatā, bet nu no tiem vairs nav glābiņa, - sprieda zvejnieki. Kad Latvijā bebri bija iznīdēti, tos pagājušajā gadsimtā sāka ievest no Norvēģijas, vēlāk no Baltkrievijas, un no turienes arī viņi paši iemācījās ceļu pa Daugavu uz Latviju. Pašlaik bebru skaits visā valstī aizvien pieaug. - To kaitējumam vēl piepalīdz cilvēki, rokot pie meža trasēm lielus notekgrāvjus, kas maina ūdens līmenī upēs. Turklāt grāvjiem nav izbūvētas nosēdakas, kur palikt smiltīm. Tās nosēžas lašu berzes vietās, - skaidroja VVD vecākais inspektors.