14. aprīlī Aģē, Pēterupē un Ķīšupē ielaida 5000 divgadīgo taimiņu smoltu. Valmieras reģionālās vides pārvaldes inspektors Jānis Brants, kurš aktīvi darbojas arī Vidzemes zvejnieku biedrībā (VZB), kas zivteļu ielaišanas projektā līdzdarbojas ar Saulkrastu novada domi, pastāstīja, ka taimiņu ataudzēšana notiek jau no 2011. gada. Skaidri zināms, ka šis Zivju fonda atbalstītais projekts turpināsies vēl vismaz 3 gadus. (Starp citu, VZB šogad saņēmis Zivju fonda vai Vides aizsardzības fonda atbalstu 7 projektu īstenošanai, tostarp degvielas un kutera iegādei reidiem, tāpat Pēterupes, Inčupes un Ķīšupes tīrīšanai.) To, ka šajās upēs ielaiž tieši taimiņus, turklāt divgadīgos, noteicis Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides institūts BIOR. Izrādās, ka izpētīts – tās ir izteiktas taimiņu upes un viengadnieku tajās jau esot pietiekami.

  Šķiet, gluži loģisks ir jautājums, kāda situācija ar lašveidīgajiem ir Salacā un tās baseina upītēs. Vai to resursu papildināšanā savu roku pieliek arī VZB? J. Brants skaidro, ka tā ir pašvaldības iniciatīva un, lai arī biedrībai ir sadarbība ar Salacgrīvas novada domi un tā saņem tās atbalstu, piemēram, zivju resursu sargāšanā, to papildināšanā sadarbības nav. Tiesa, pēdējos gados Salacgrīvas puses upēs zivju resursi nav papildināti. J. Brants gan uzsver – Salaca ir dabīgā lašu nārsta upe un ne tajā, ne tās pietekās mākslīgi zivju audzētavās audzētos lasēnus nemaz nedrīkst laist. Taimiņus – tikai Salacas pietekās. Sarunā iesaistās arī VZB pārstāvji Aigars Pūsilds un Imants Dambis. Viņi vērtē, ka lašveidīgo Salacā ir katastrofāli maz. – Drīz Salacas lašus un taimiņus varēs ierakstīt Sarkanajā grāmatā, - sarūgtināti spriež A. Pūsilds, kurš ir arī Valmieras Reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors. Viņš zina stāstīt, ka savulaik Kuivižu brigāde gadā nozvejoja 25 - 30 t lašveidīgo, bet tagad visā mūsu piekrastē – 8.

I. Dambis par to nebrīnās. Viņaprāt, pārlieku daudz ļauts noķert spiningotājiem. To darīt atļauts jau no janvāra. Ja savulaik upe aizsala, tad vismaz tajā laikā zivis nenoķēra. Pēdējos gadus Salaca neaizsalst un, viņaprāt, spiningotāji upi izkāš. Tiesa, arī spiningotāji šogad sūdzoties par zivju trūkumu. Sarunbiedri spriež, ka pērnruden gan Salacā, gan mazajās upītēs lašveidīgo nārsts bijis ļoti slikts. Kā zivju lielus ienaidniekus I. Dambis min arī ūdrus, kas nekontrolēti savairojušies un barojas ar lašveidīgajiem. Savukārt A. Pūsilds šo zivju izzušanā vaino arī berzes vietu trūkumu. Salaca aizaug. – Kādreiz zvejas brigādes vīri irdināja upes gultni, - viņš stāsta. Atceros, ka vēl salīdzinoši nesen zaļie īstenoja projektus Salacas un ne tikai tās tīrīšanā. – Tas jādara regulāri, - uzskata A. Pūsilds.

Drīz pētnieciskiem nolūkiem Salacas mutē atkal uzstādīs murdu, lai novērotu lasēnu un taimiņu kustību upē. Tad arī varēs secināt, kādi šobrīd upē ir lašveidīgo resursi. To parādīs arī 25. aprīlī pašvaldības organizētais Salacgrīvas laša kauss.

Regīna TAMANE