Vidzemes zvejnieku biedrība (VZB) šogad plāno īstenot trīs jaunus Eiropas fondu finansētus projektus, kā arī turpināt piedalīties Saulkrastu novada pašvaldības realizētajos Zivju fonda projektos, no kuriem vienā biedrība iepriekš nebija iesaistījusies.
Ja VZB izdosies īstenot Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) projektu, kura mērķis ir labiekārtot un attīstīt zvejnieku apmetņu vietas, tad drīz vien, dodoties uz Vidzemes jūrmalu, atpūtniekiem un citiem interesentiem būs iespēja ne tikai vērot zvejnieku dzīvi no malas, bet arī pašiem tajā iejusties - doties ar laivu jūrā, palīdzēt izcelt tīklus un, atgriežoties krastā, uzreiz iekurt kūpinātavu un pagatavot tajā svaigās zivis.
Realizējot otru iecerēto EZF projektu, tiktu attīstīta Rīgas jūras līča piekrastes infrastruktūra. Konkrētāk - Saulkrastu novada Zvejniekciemā, pie Aģes ietekas jūrā, varētu izveidot atpūtas vietu ar nojumi, soliņiem, galdu un cepli. Iespēju solīdi atpūsties šajā vietā varētu izmantot kā tūristi, tā arī vietējie iedzīvotāji.
Tomēr, jo plašāks būs VZB darbības vēriens, jo lielākas naudas summas nāksies apgrozīt, kas nozīmē arī to, ka augstākas prasības tiks piemērotas grāmatvedībai. Lai administratīvais slogs nekļūtu par šķērsli atbalstāmu ideju īstenošanai dzīvē - reālam darbam ūdeņos un to tuvumā, trešā VZB noskatītā Eiropas projekta mērķis ir nodrošināt biedrību ar grāmatvedības pakalpojumiem. Dzīvē gan šo projektu vajadzētu realizēt prioritāri.
Savukārt, iesaistoties Saulkrastu novada domes īstenotajos Zivju fonda projektos zivju resursu aizsardzības un pavairošanas jomā, VZB šogad plāno sākt reālu darbu pie vietējo upju un to krastu tīrīšanas. Tādējādi plānots likvidēt gan nevēlamos kokus, gan cilvēku rīcības rezultātā radīto piesārņojumu un šķēršļus, kas apgrūtina ne tikai zivju nārstu, bet arī vides inspektoru un policistu cīņu pret maluzvejniekiem.
Lai pārrunātu šos un citus tuvākajos mēnešos veicamos darbus, kā arī aizvadītajā gadā paveikto, VZB biedri trešdien, 16.februārī, Skultes ostas teritorijā bija pulcējušies uz sapulci. Biedrības valdes priekšsēdētājs Ilmārs Lielmanis sanāksmē atzina, ka pirmais darbības gads ir aizvadīts veiksmīgi. "Tik liela aktivitāte pat nebija cerēta," sacīja Lielmanis.
Viņš pastāstīja, ka pērn VZB iepirkusi ļoti daudz tehnikas, kas tagad ikdienas darbā tiešā veidā palīdz aizsargāt zivju resursus. Pateicoties biedrības aktivitātēm, Rīgas jūras līča piekrastē no Salacgrīvas līdz pat Carnikavai pēdējā laikā ir būtiski samazinājies ar maluzvejniecību saistīto pārkāpumu skaits, tātad vairs nenotiek tik daudz nelikumību, kā tas bija iepriekš.
Lielmanis uzsvēra arī sadarbības stiprināšanu ar Salacgrīvas novada, Limbažu novada un Saulkrastu novada pašvaldībām. "Zivju resursu aizsardzība bez pašvaldību atbalsta nav iedomājama, jo, lai kaut ko darītu, vajag kaut kādu finansējumu," atzina VZB valdes priekšsēdētājs. Tāpat viņš pieminēja citas institūcijas un organizācijas, ar kurām biedrība savā pirmajā pastāvēšanas gadā ir vienojusies par sadarbību.
Uz sapulci no dažādām vietām bija ieradušies arī vairāki interesenti, kuri vēl nav VZB biedri, taču labprāt par tādiem kļūtu. Biedrības vadība uzklausīja viņu redzējumu par veicamajiem darbiem. Piemēram, izskanēja ideja piedāvāt Vidzemes upju sakopšanā iesaistīt bērnus no vietējām skolām, kuri izrāda interesi par vides aizsardzību. Tāpat no potenciālo biedru puses tika izteikts priekšlikums VZB attīstīt sadarbību ar Limbažu novada pašvaldības Vidrižu pagasta pārvaldi.
Biedrības vadība uz sapulci atnākušajiem interesentiem jautāja, vai viņi personīgi ir gatavi iesaistīties arī zivju aizsardzības pasākumos nārsta laikā, uz ko atnācēji pārsvarā atbildēja apstiprinoši. Tomēr daži no viņiem vairāk interesējās par VZB biedru privilēģijām, nevis pienākumiem. Biedrības pārstāvji neslēpa, ka vispirms ir jābūt lielai apņēmībai un vēlmei līdzdarboties, bet, ja tāda būs, tad neizpaliks arī privilēģijas.
Sapulces noslēgumā tika nolemts turpmāk uzlikt par pienākumu katram VZB biedram gada laikā piedalīties vismaz 12 biedrības organizētajos maluzvejniecības apkarošanas reidos un vismaz trīs talkās. Savukārt jautājumā par jauno biedru uzņemšanu 15.februāra sapulcē galīgais lēmums vēl netika pieņemts.
Foto: Inese Hartmane
