Sargājot lašupes, “Vidzemes zvejnieku biedrība” biedri, sadarbībā  ar Valsts vides dienesta                                                                                                                                        Lielrīgas un Valmieras reģionālās vides pārvaldes resursu kontroles inspektoriem un                                                                                                                                        sabiedriskajiem vides inspektoriem, veic zivju aizsardzības pasākumu nodrošināšanu.                                                                                                                                             Izsakām pateicību Saulkrastu novada domei par dotācijas piešķiršanu biedrības                                                                                                                                    ieplānoto pasākumu realizēšanai - regulārai Saulkrastu novada upju un pieguļošās jūras                                                                                                                                          piekrastes apsekošanai ar pastiprinātu kontroli zivju nārsta laikā.

Lašveidīgo saudzēšanas laikā, aicinājām iedzīvotājus ziņot inspektoriem par iespējamu                                                                                                                                nelikumīgu šo zivju ieguvi, izmantojot:

                    mobilo lietotni Vides SOS;

              diennakts tālruni 26338800.

 Šā gada 03. maijā realizējot Saulkrastu novada domes Zivju fonda projektu „Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs Saulkrastu novada teritorijā” Aģes, Ķīšupes un Pēterupes upju lejtecēs tika ielaisti 5000 (pieci tūkstoši) taimiņu mazuļu (smolti), kas izaudzēti z/i “BIOR” zivju audzētavā „Tome”. Taimiņu mazuļus ieguva no Aģes, Ķīšupes, Pēterupes un Inčupes upju grīvas piegulošajos piekrastes ūdeņos nozvejotiem vaisliniekiem. Par smoltiem sauc zivju mazuļus gada vecumā, kad tie spēj pieņemt dabiskos apstākļus un doties tālāk uz jūru. Pēc gadiem trim tie jau ir pietiekami izauguši, lai atgrieztos nārstot dzimtajā pusē. Veikta ielaižamo zivju iezīmēšana ar nogrieztu taukspuru, lai sekmētu to ielaišanas efektivitātes novērtējumu. Zivju mazuļi Aģes, Ķīšupes, Pēterupes un Inčupes upju lejtecēs tiek ielaisti no 2012. gada. Lai iegūtu jūtamus rezultātus taimiņu populācijas palielinājumam, arī turpmākos gados tiks realizēti līdzīgi projekti.

Aprīļa mēnesī Vidzemes zvejnieku biedrības biedri sadarbībā ar Valmieras  reģionālās vides pārvaldes kontroles sektora inspektoriem veikuši 22 zivju aizsardzības un licenču kontroles reidus. Sastādīti 6 administratīvā pārkāpuma protokoli par makšķerēšanu bez licences. Veikta malu zvejnieku izliktā aprīkojuma izvākšana no upēm un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņiem: Salacgrīvas novadā izņemti piecpadsmit nēģu murdi un trīs zivju tīkli; Saulkrastu novadā izņemti astoņi nēģu murdi. Uzsākta viena administratīvā lieta par nelegālu nēģu nozvejošanu.

  Piektdienas rītā ar rezultātu – Aģē pie rokas pieķertu nēģu tīkotāju – noslēdzās viens no zivju resursu sargātāju darba cēlieniem. Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Jānis Brants pastāstīja, ka sadarbībā ar Vidzemes Zvejnieku biedrības vīriem, piedaloties arī sabiedriskajam inspektoram Jānim Ozoliņam, uz to iets savas 10 dienas. Upē bija sākusies nēģu kustība, bet aizdomīgi šķitis, ka nekur ierastajās vietās nemanīja maluzvejniekus. Tad tika atklāts, ka viņi uzdarbojas gana neapdzīvotā vietā aptuveni 4–5 km garā posmā augšpusē aiz jaunā apvedceļa. Tajā bija izvietoti septiņi milzīgi murdi. Atlika vien noskaidrot nelikumīgos nēģu tīkotājus, bet tas prasījis laiku. 

 Pie rokas, raugot murdus, pieķerts divu galējo zvejas ierīču licējs. Loms nebija liels – vien padsmit nēģu, ko varēts atlaist atpakaļ ūdenī. Par nelielo lomu reida dalībnieki nebija izbrīnīti, jo murdu licēji lejtecē ar pamatīgām dzelzs sētām bija aizlikuši ciet upi tā, ka dzīva radība uz augšu tikt nevarēja. Izrādās, ka maliķis ir vietējais skultietis, un viņa ģimeni J. Brants pazīst jau gadus 10. – Populāra ģimenīte, – viņš saka. Tēvs un dēli pieķerti šajā nelikumīgajā nodarbē, kādam rakstīti protokoli, citam bijusi arī krimināllieta. Inspektors teica, ka šoreiz pie upes sastaptais laikam esot vienīgais no šīs ģimenes, ar kuru viņš sastapas pirmoreiz. Administratīvā lieta par nelikumīgu nēģu zveju lieguma laikā būs ne vien viņam, bet vēl diviem maliķiem, kuri pie rokas gan netika pieķerti, bet viņu darbības ir fiksētas. – No atbildības viņi neizbēgs! – solīja vides inspektors un piebilda, ka vainīgie ir tie paši vecie vēži, t.i., cilvēki, kuri savulaik jau nonākuši zivju sargātāju redzeslokā. Pārējie murdi bija tukši, jo acīmredzot tie bija jau agri no rīta iztukšoti un nolaisti gultnē, lai uz nakti tos atkal liktu lietā. Tik prāvus līdzi neizstaipīsi. Zvejas rīki no ūdens izņemti un konfiscēti. 

J. Brants apstiprināja, ka zivju resursu sargātājiem patlaban ir ļoti karsts darba laiks. Sastādīts teju 30 administratīvo protokolu spiningotājiem, kuri cierē uz Salacas lašiem. – Licences beigušās, tās nopirkt nevar, bet viņi jau mājās nosēdēt nevar. Tā nu maliķi ķer lašus, bet mēs – viņus, – teica inspektors.

Regīna TAMANE

Subcategories