1. oktobrī oficiāli sākās lašu un taimiņu nārsts, bet neba Ministru kabineta noteikumi nosaka to dzīves ritmu. Valsts vides dienesta  Valmieras reģionālās pārvaldes vecākais inspektors Jānis Brants, ar kuru runājām par pasākumiem lašveidīgo un nēģu resursu sargāšanā šogad, zina stāstīt, ka laši upēs jau ienākuši jūnijā jūlijā. Kāpēc tā, atbildes nav. Inspektors gan teic, ka agrīnie nārstotāji bez uzraudzības nav palikuši, tiesa, oktobrī reidu kļuvis vairāk – teju katru vakaru. Kā ir ar lašveidīgo došanos uz nārstu patlaban, sarunbiedrs konkrēti pateikt nevar. Ja citus gadus, piestājot pie upes, varēts saskatīt šo zivju kustību, šogad līdz ar augsto ūdens līmeni viņš neesot redzējis nevienu lasi. Bet tie, visticamāk, ir. – Kolēģis no Burtnieka stāsta, ka turienes zvejnieku murdos un tīklos parādās salīdzinoši daudz lašu. Arī dažādi pētījumi liecina, ka to skaits pieaug, – viņš stāsta. Piekrastnieki gan sūdzoties par lašu trūkumu. Iespējams, tas esot tāpēc, ka laiks vējains un jūra nemierīga.

J. Brants smej, ka Dieviņš pārbauda gan zivju sargātāju, gan maluzvejnieku pacietību. Vienā dienā ūdens līmenis upē ir zemāks, otrā jau ir pacēlies. Protams, zivis tā jūtoties drošāk, bet to sargātājiem visas kārtis tiek sajauktas. Vairākas dienas sēdējuši un gaidījuši maliķu nākšanu uz upi, bet līdz ar pēkšņo lietu un ūdens līmeņa celšanos viņu pieķeršanai pārvilkts krusts. – Maliķi kļuvuši stipri piesardzīgāki, pat bailīgāki. Kādas metodes tikai viņi neizmanto! Pa taisno no mājas uz upi nedodas, met riņķus, izpēta apkārtni, mašīnu atstāj drošā attālumā. Zvejošanas vietā izliek sargus. Kad noķer lasi, kā suņi mežā nobēdzina savu guvumu un spiningo tālāk, – stāsta inspektors. Tomēr viņš uzskata, ka viņu vaktēto maliķu iekrišana ir tikai laika jautājums.

Kādas metodes loma iegūšanā maluzvejnieki izmanto? Protams, spiningo, liek arī tīklus. Tiesa, ne vairs tik daudz kā savulaik, kad tie upēs bijuši teju ik pēc 500 metriem. Joprojām zivis tiek sistas ar strāvu. Vienvakar astoņas stundas nosēdējuši pie kāda auto, kurā bijis strāvas aparāts, bet mašīnas īpašnieku tā arī nav sagaidījuši. Laikam nojautis ko nelabu. Tāpat maliķi izmanto dakšas, lai gan tādā lielā ūdenī darbošanās ar tām ir ļoti sarežģīta. Populārs kļūst no igauņiem nēģu ķeršanai noskatīts zvejas rīks – t.s. trumulis: kopā sastiprināti divi metāla konusi, kur nēģi ielien, bet ārā netiek. J. Brants atceras, ka kolhoza laikā bijuši gudrinieki, kuri nēģu ķeršanai ostas teritorijā iemetuši 50 l muciņu, piestampātu ar vecām zaru slotām. Tā darbojusies pēc tās pašas sistēmas.

Salacgrīviešu kontrolējamā teritorijā šogad tapuši 42 zvejas rīku atsavināšanas protokoli (katrā gadījumā iespējami arī vairāki rīki), bet varēja būt vēl vairāk, ja mērķis būtu to savākšana. Zivju resursu sargātāju mērķis ir pieķert pie rokas zvejas rīku licējus, bet tas nav viegli. Saprotams, ka maliķis labāk zaudē zvejas rīku, nekā krīt kontrolētāju rokās. Dienā pirms mūsu sarunas bijis gadījums, kad sabiedriskais inspektors pa upītes krasta džungļiem Mērnieku pusē mēģinājis noķert kādu copētāju. Bet tas, lai vieglāka bēgšana, pametis gan mugursomu, gan spiningu un prom bijis. Šogad tapuši arī 19 administratīvā pārkāpuma protokoli, kad varēts pieķert pašu maliķi. Inspektors ar šo skaitu nav īsti apmierināts. Ja būtu skaidrs, ka maluzvejniecība iznīkst, tad jā, bet zināms taču, ka tā nav. Soda naudas aprēķinātas robežās no 35 līdz 360 eiro. – Pieķertie, protams, ir gaužām neapmierināti, dusmojas, ka par neko – bez loma – nu saņem sodu. Viņiem vajadzētu priecāties, ka nav zivju, citādi nāktos maksāt krietni lielāku summu par zivju resursiem nodarīto kaitējumu, – skaidro inspektors un piebilst, ka šoruden lomi nav konfiscēti, jo tādu nav bijis.

 maliķu vairāk apsaimniekojamās upes viņš min Salacu un arīdzan Aģi. Bet par sadarbību reidos uzteic gan Vidzemes zvejnieku biedrības vīrus, gan Valsts policiju. Ar zemessargiem, kā savulaik, nekādas sadarbības vairs neesot. Tas arī īpaši nav devis rezultātu. Bez tam – vairāk ausu tādai kontrolei par labu nenāk. Paplašinājies arī kontroles tehniskais nodrošinājums – pašu iestāde sagādājusi labus nakts redzamības rīkus, videokameras, ir pat drons.

Lašveidīgo zvejas liegums jūrā beidzās 15. novembrī, iekšējos ūdeņos ir dažādi termiņi, tostarp Salacā – gada beigās. Izklausās gan diezgan muļķīgi – ko sargāt upēs, ja piekrastē šīs zivis drīkst ķert. – Bet ne jau upes grīvā! – noteic inspektors un piebilst, ka daži Eiropas Savienībā ir vienlīdzīgāki. Šoreiz tie ir igauņi. Izrādās - viņiem lieguma lašu nārsta laikā nav. – Tad nu sanāk, ka Ainažu piekrastē zvejnieki ķert lašus nedrīkst, bet turpat Iklā drīkst. Igaunis vienmēr ir bijis igaunis, pat krievu laikos… – nosaka J. Brants. – Viņi jau neuzskata lasi par augstvērtīgu zivi, tāpēc arī nesargā. Viņiem ir savs Peipuss, cieņā zandarts, asaris, topā vējazivs, – sarunā iesaistās Zigmārs Dancis, kurš atvaļināts no darba Valsts ugunsddrošības un glābšanas dienestā un no marta arī ir vecākais inspektors Valmieras reģionālajā pārvaldē. – Daudz jāmācās, ugunsdzēsējiem bija savi noteikumi, te – savi. Nekad neesmu bijis maluzvejnieks, tādēļ šī darba “drēbi” nepazīstu, – atzīstas Z. Dancis.

Vecākais inspektors Zigmārs Dancis demonstrē Latvijā modē nākušo no igauņiem aizgūto nēģu ķeramo rīku

Pirmdien un naktī uz otrdienu Valsts vides dienesta (VVD) Valmieras reģionālās pārvaldes organizētajā reidā, kurā piedalījās Vidzemes zvejnieku biedrības un Valsts policijas Limbažu iecirkņa vīri, nelikumīgā nodarbē izdevās pieķert divus maliķus. Pirmdien Salacas lejastecē aptuveni iepretī Vecsalacai berzes vietā spiningojam satikts kāds Salacgrīvas lauku teritorijas iedzīvotājs. Aizturēšanas laikā pie viņa loms nav atrasts, bet nofilmētais rāda, ka tāds bijis. Vīrs arī nav liedzies. Izrādās, savulaik viņš jau bijis pieķerts šādā nodarbē. Inspektors to nav atcerējies, to atgādinājis pats maluzvejnieks. Reida tupinājumā jau tumsiņā Aģē kāds vietējais licis nēģu murdiņu, arī viņš jau agrāk bija nonācis zivju resursu sargātāju redzeslokā. VVD Valmieras reģionālās pārvaldes vecākais inspektors Jānis Brants, tik ilgus gadus veicot šo darbu, jau pazīst maliķu rokrakstus. Viņš spriež, ka šis pats vīrs bijis arī Aģē pavasarī izņemto nēģu murdu autors. Tas gan nav pierādāms un neesot arī nepieciešams. Turpinot reidu, Aģē uziets un izņemts vēl pāris murdiņu. Pēc pusnakts reida dalībnieki atgriezās pie Salacas un tās lejastecē Zirgakmens rajonā uzgāja upē ieliktu zivju tīklu, kurā bija ieķērusies pīle un lašu tēviņš. Abi atbrīvoti. Arī šī tīkla ielicēja rokraksts J. Brantam šķitis pazīstams.

Pamazām laikapstākļi normalizējušies, jūra atgriežas savā vietā un ūdens ieplūst upītēs, līdz ar to sākusies aktīvāka zivju iešana uz nārstu un arī maluzvejnieku darbošanās. Visu šo laiku mierā nav sēdējuši arī zivju resursu sargātāji - ik pa brīdim viņi uzgājuši kādu nelikumīgi izliktu zvejas rīku jūras piekrastē un upēs. J. Brants teic, ka nereti jāizšķiras - izņemt zvejas rīku vai mēģināt pieķert tā ielicēju. Tad tiek vērtēts, vai tam ir vērts kavēt laiku un no kā ir lielāka jēga zivju resursiem. – Nevaram taču atstāt tīklus, kas aizšķērso visu upi, pie tam vēl vairākās kārtās! - spriež vides inspektors. Lai šonedēļ pieķertu maliķus nozieguma vietā, nācies strādāt teju nedēļu. – Tā tie reidos nobrauktie 4000 km oktobrī salasījās… - secina J. Brants.

Regīna TAMANE

 

 

1. Biedrība” VIDZEMES ZVEJNIEKU BIEDRĪBA”

2. Reģistrācijas numurs 40008171197, datums 2011. gada 21. janvāris.

3. Juridiskā adrese: Skultes iela 3, Zvejniekciems, Saulkrastu pag., Saulkrastu nov.,

    LV-2161

4. Ziņas par pārvaldes institūcijas locekļiem:

 

    Biedrības valde (valdes locekļi saskaņā ar statūtiem strādā bez atlīdzības):

Vārds, uzvārds

Personas kods

Amats

Agris Lapiņš

230360-13105

Valdes priekšsēdētājs

Ilmārs Lielmanis

020560-11585

Valdes loceklis

 

5. Izmantotas metodes mērķu un uzdevumu īstenošanai pārskata gadā:

-          biedru kopsapulces, valdes sēdes;

-          vides un ūdeņu aizsardzība;

-          zivju resursu aizsardzība, pavairošana un atražošana;

-          zvejnieku savstarpējās palīdzības un sadarbības attīstības veicināšana;

-          Biedrības biedru interešu pārstāvēšana;

-          jūras resursu racionāla izmantošana;

-          zvejas metožu attīstība;

-          piedāvājuma koncentrācijas palielināšana;

-          zivju tirdzniecības apstākļu uzlabošana Biedrības biedriem;

-          zvejniecības darbības aizsardzība;

-          piedāvājuma un pieprasījuma saskaņošana ņemot vērā kvalitāti un daudzumu;

-          nozvejas un ražošanas prognozēšana;

-          palīdzība Biedrības biedriem tehnikas, iekārtu, ēku būvniecībā un modernizācijā, un darbības veikšanā;

-          sadarbība ar citām nevalstiskām organizācijām.

 

6. Biedrības svarīgākie sasniegumi pārskata gadā:

 

   2016. gadā sadarbības veicināšana ar Skultes ostas pārvaldi, panākot vienošanos biedru saimnieciskās darbības veikšanai būvē zivju uzglabāšanai un pirmapstrādei Skultes ostā, Skultes ielā 5A, nodrošinot kvalitatīvus ostas pakalpojumus zvejniekiem.

  2016. gadā sadarbības turpināšana ar Valsts vides dienesta Lielrīgas un Valmieras  reģionālām vides pārvaldēm, lai atbalstītu valsts zivju resursu aizsardzības iestādes un sniegtu palīdzību zivju resursu un vides aizsardzības kontrolei ciešā sadarbībā ar VVD reģionālo dienestu kontroles sektoru inspektoriem.

   Dalība, kā Saulkrastu novada domes sadarbības partneris, Zivju fonda atbalstītā projektā  Nr.1.32 „Dabisko nārsta vietu atjaunošana Ķīšupes upē Saulkrastu novada teritorijā 2016. gadā”. Projekta ietvaros nodrošināta aizsargājamo sugu, tai skaitā lašveidīgo zivju (taimiņu Salmo trutta), saglabāšanās un to dabiskā atjaunošanās Ķīšupes upē Saulkrastu novada teritorijā, veicot to dabisko dzīvotņu atjaunošanu un nodrošinot nārsta migrācijas iespējas.  

Projekta ietvaros veikta Ķīšupes attīrīšana 8 kilometru garumā no atsevišķiem kritušo koku sagāzumiem (pārmērīgi koku sagāzumi veicina upes plūduma izmaiņas un krastu izskalošanu). Tika izzāģēti kritušie koki, likvidēti kritušo koku sagāzumi (45m3), veikta aizaugušo upes krastu atēnošana, attīrīšana no kaltušajiem, bebru aizgrauztajiem un alkšņu slimības izraisīto sēnīšu skartiem kokiem (72 m³). Bebru dambju (35m³) un mākslīgo akmens krāvumu nojaukšana (0,8m³). Ar bebru aizsprostiem palēninājās straujteces, bebri veicina akmeņaino gultņu piesērēšanu un lašu nārsta vietu izzušanu. Celtniecības būvgružu (8m²), sadzīves atkritumu (10m³) un metāllūžņu (0,5 tn) izcelšana no upes ar rokām. Atjaunotas (uzirdinot, izpļaujot) potenciālās lašveidīgo zivju nārsta vietas un veikta jaunu nārsta vietu iekārtošana (980 m²). Upes gultnes mehāniska irdināšana un izpļaušana ar rokām uzlabo ūdens infiltrāciju un apmaiņu upes gultnes virsējos slāņos. Tika atjaunoti upes posmi, kuru gultnēs dominē rupja grants un oļi. Līdz ar to tika samazināts maza izmēra sedimenta daļiņu daudzums gruntīs un ierobežota aizauguma drīza atjaunošanās. Straujos upes posmos lokveidā tiks izkārtoti tur esošie akmeņi, lai bagātinātu to ar skābekli un radītu jaunas zivju nārsta vietas. Ar izpļauto augu noglabāšanu iepriekš sagatavotās vietās tika samazināts upē esošais un ūdens augos akumulētais biogēnu elementu daudzums. Tika novērsta mehāniskā aizdambējuma iespēja zemāk esošajos upes posmos,  nodrošināts labvēlīgs ūdenī izšķīdušā skābekļa režīms. Projekts īstenots 2016. gada maija-augusta mēnesī. Nodrošināta veiktā pasākuma publicitāte.

   Dalība, kā Saulkrastu novada domes sadarbības partneris, Zivju fonda atbalstītā projektā  Nr.1.31. „Zivju resursu pavairošana un atražošana Saulkrastu novada ūdenstilpnēs 2016. gadā”. Biedrības biedri veica projektā norādītās aktivitātes nozvejojot 23 mātītes ar vidējo svaru 3,5 kg un 23 tēviņus ar vidējo svaru 2,5 kg Rīgas jūras līča piekrastē Saulkrastu novada teritorijā izmantojot zvejas rīkus (1 zivju murds un 2 zivju tīkli), Valmieras un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes kontroles sektora inspektoru klātbūtnē. Nozvejotie taimiņu vaislinieki tika uzglabāti speciāli izgatavotā būrī, kas tika novietots Aģes upē Skultes ostas teritorijā ar biedrības biedru apsargāšanu visa laika periodā līdz vaislinieku aizvešanai uz zivju audzētavu ”Tome” taimiņa ikru iegūšanai, inkubēšanai, smoltu audzēšanai un taukspuru apgriešanai. Projekts īstenots 2016. gada marta-novembra mēnesī. Nodrošināta veiktā pasākuma publicitāte.

   Dalība, kā Saulkrastu novada domes sadarbības partneris, Zivju fonda atbalstītā projektā  Nr.1.33 „Dabisko nārsta vietu atjaunošana Pēterupes upē Saulkrastu novada teritorijā 2016. gadā”. Projekta ietvaros nodrošināta aizsargājamo sugu, tai skaitā lašveidīgo zivju (taimiņu Salmo trutta), saglabāšanās un to dabiskā atjaunošanās Pēterupes upē Saulkrastu novada teritorijā, veicot to dabisko dzīvotņu atjaunošanu un nodrošinot nārsta migrācijas iespējas.

Projekta ietvaros veikta Pēterupes upes attīrīšana no atsevišķiem kritušo koku sagāzumiem 5    kilometru garumā, (pārmērīgi koku sagāzumi veicina upes plūduma izmaiņas un krastu izskalošanu). Tika izzāģēti kritušie koki, likvidēti kritušo koku sagāzumi (70 m3), veikta aizaugušo upes krastu atēnošana, attīrīšana no kaltušajiem, bebru aizgrauztajiem un alkšņu slimības izraisīto sēnīšu skartiem kokiem (35m³). Bebru dambju (21m³) un mākslīgo akmens krāvumu nojaukšana (10m³). Ar bebru aizsprostiem palēninājās straujteces, bebri veicina akmeņaino gultņu piesērēšanu un lašu nārsta vietu izzušanu. Veikta celtniecības būvgružu (15m²), sadzīves atkritumu (20m³) un metāllūžņu (0,5 tn) izcelšana no upes ar rokām. Atjaunotas (uzirdinot, izpļaujot) potenciālās lašveidīgo zivju nārsta vietas un veikta jaunu nārsta vietu iekārtošana (980 m²). Upes gultnes mehāniska irdināšana un izpļaušana ar rokām uzlabo ūdens infiltrāciju un apmaiņu upes gultnes virsējos slāņos. Atjaunoti upes posmi, kuru gultnēs dominē rupja grants un oļi. Līdz ar to tika samazināts maza izmēra sedimenta daļiņu daudzums gruntīs un ierobežota aizauguma drīza atjaunošanās. Straujos upes posmos lokveidā tika izkārtoti tur esošie akmeņi, lai bagātinātu to ar skābekli un radītu jaunas zivju nārsta vietas. Ar izpļauto augu noglabāšanu iepriekš sagatavotās vietās tika samazināts upē esošais un ūdens augos akumulētais biogēnu elementu daudzums. Novērsta mehāniskā aizdambējuma iespēja zemāk esošajos upes posmos. Tika nodrošināts labvēlīgs ūdenī izšķīdušā skābekļa režīms. Projekts īstenots 2016. gada maija-augusta mēnesī. Nodrošināta veiktā pasākuma publicitāte.

  Dalība Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākuma „Zvejas ostas un izkraušanas vietas” projektā Nr. 16-00-F01123-000006 „Zvejas ostas un izkraušanas vietas tehniskā aprīkošana”.

Izkrauto zvejas produktu kvalitātes paaugstināšana. Zvejnieku drošības un darba apstākļu uzlabošana. Projekta īstenošana- Skultes osta: 15.08.2016. – 17.03.2017. Nodrošināta veiktā pasākuma publicitāte.

      Zivju resursu un vides aizsardzības komplekso pasākumu risināšanai turpinājām sadarbību ar esošā reģiona novadu pašvaldībām, šo pašvaldību domēm, veicot kompleksus pasākumus regulārai un biežākai upju apsekošanai, ar pastiprinātu kontroli, sadarbībā ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvalžu kontroles sektora inspektoriem, lai cīnītos ar malu zvejniecību, kā arī malu zvejnieku izliktā aprīkojuma regulārai izvākšanai no upēm un Rīgas jūras līča piekrastes.

  Šajā sakarā Saulkrastu novada dome sniedza finansiālu atbalstu degvielas iegādei kontroles reidu veikšanai un atbalstīto projektu līdzfinansējumam 2016. gadam, par kuru izlietojumu piestādītas likumdošanā atbilstošas atskaites.

   Zivju resursu aizsardzības pasākumu nodrošināšanai, biedrības biedri, sadarbībā ar VVD Valmieras un Lielrīgas reģionālās vides pārvalžu kontroles sektora inspektoriem, veica aktivitātes zivju resursu aizsardzības pasākumos 2016. gadā:

           Veikto reidu skaits: 92

           Izņemto nelikumīgo zivju tīklu skaits: 46

           Izņemto nelikumīgo nēģu murdu skaits: 12

           Izņemto nelikumīgā zvejā izmantoto žebērkļu skaits: 2

           Izņemto nelikumīgā zvejā izmantoto elektrozvejas aparātu skaits: 1  

           Sastādīto pārbaudes aktu skaits: 92

          Noformēto administratīvā pārkāpuma protokolu skaits: 8

          Pēc konstatētajiem pārkāpumiem sākto kriminālprocesu skaits: 1

   Veikta arī sabiedrības informēšana, lai celtu iedzīvotāju apzinīgumu un sekmētu izpratni par vides saglabāšanas un bioloģiskās daudzveidības nepieciešamību. Informatīvie pasākumi ir nepieciešami, kā preventīvi soļi, lai samazinātu arī neapzinīgu cilvēku nelikumīgās darbības jūras piekrastē, upēs un tās krastos.  

    Veicinot sadarbību ar citām nevalstiskām organizācijām 2016. gadā, turpinājām darbību Publisko un privāto partnerattiecību biedrībā „SERNIKON”.

7. Attīstības perspektīvas:

 

            Sadarbības veicināšana ar Skultes ostas pārvaldi, nodrošinot kvalitatīvus ostas

         pakalpojumus zvejniekiem izkrauto zvejas produktu kvalitātes paaugstināšanā un        

         zvejnieku drošības un darba apstākļu uzlabošanā.  

                     

  Sadarbības turpināšana ar Valsts vides dienesta Valmieras un Lielrīgas reģionālām vides pārvaldēm, lai atbalstītu Valsts zivju resursu aizsardzības iestādes un sniegtu palīdzību zivju resursu un vides aizsardzības kontrolē.

Zivju resursu un vides aizsardzības komplekso pasākumu risināšanai turpinām sadarbību ar esošā reģiona novadu pašvaldībām, šo pašvaldību domēm, veicot kompleksus pasākumus regulārai un biežākai upju apsekošanai ar pastiprinātu kontroli sadarbībā ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvalžu kontroles sektora inspektoriem, lai cīnītos ar malu zvejniecību, kā arī malu zvejnieku izliktā aprīkojuma regulārai izvākšanai no upēm un Rīgas jūras līča piekrastes.

Dalība Zivju fonda (ZF) finansētos Saulkrastu novada domes projektos.

Dalība Vides aizsardzības fonda projektu  aktivitātē „Sadarbības projekti starp NVO un vides institūcijām vides aizsardzības sistēmas kapacitātes palielināšanai vides jautājumu risināšanā”.  

Turpināsim sadarbības veicināšanu ar Zinātniskā institūta ”BIOR” darbiniekiem un ar Latvijas ihtioloģijas biedrību, veicot esošā reģiona mazo upju monitoringu pēc taimiņu mazuļu (smoltu) ielaišanas esošajās upēs.

Biedrības mājas lapā (www.vzb.lv), tiek atspoguļoti zivju resursu aizsardzības un kontroles pasākumu rezultāti, preventīvie pasākumi, kuru rezultātā novērsti daudzi pārkāpumi, kā arī informācija zvejniekiem un makšķerniekiem.

Biedrības mērķis ir ar preses un plašsaziņas līdzekļu starpniecību iesaistīt pēc iespējas vairāk vietējās sabiedrības zivju, ūdens un dabas resursu aizsardzībā.

 Veicinot sadarbību ar citām nevalstiskām organizācijām 2017. gadā, turpināsim darbību Publisko un privāto partnerattiecību biedrībā „SERNIKON”.

Tiks turpināts darbs saskaņā ar mērķiem un uzdevumiem, kas nosaukti statūtos.

 

 8. Skaidrojumi par noteiktiem bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņiem:

      8.1. Skaidrojums bilances rindai “Ilgtermiņa ieguldījumi”:

    Pamatlīdzekļu atlikusī vērtība uz 31.12.2015.                                                    9466 EUR

    Pamatlīdzekļu iegāde 2016.gadā                                                                              0 EUR

    Aprēķināts nolietojums par 2016.gadu                                                               1774 EUR

    Atlikusī bilances vērtība uz 31.12.2016.                                                            7692 EUR

8.2. Skaidrojums bilances rindai “Debitori”:

Avansa maksājums par pamatlīdzekļiem projektu realizācijai                          20647 EUR

    8.3. Skaidrojums bilances rindai “Nauda”:

   Naudas līdzekļi bankas kontā                                                                              2573 EUR

8.4. Skaidrojums bilances rindai “Rezerves fonds”:

   Ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem, kas iesk. rezerves fondā                   10750 EUR

   Izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem, kas samazina rezerves fondu               485 EUR

  Atlikums pārskata gada beigās                                                                          10265 EUR

8.5. Skaidrojums bilances rindai “Ilgtermiņa kreditori”:

Aizņēmumi projektu realizācijai                                                                        20647 EUR

8.6. Skaidrojums ieņēmumu un izdevumu pārskata rindai „Biedru nauda, iestāšanās nauda un citas gadskārtējās iemaksas”:

  Biedru nauda                                                                                                            71 EUR

8.7. Skaidrojums ieņēmumu un izdevumu pārskata rindai „Saņemtās dotācijas”:

  No valsts un pašvaldības budžetiem finansējums                                               30930 EUR

8.8. Skaidrojums ieņēmumu un izdevumu pārskata rindai „Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana”

 Aprēķinātais pamatlīdzekļu nolietojums                                                               1774 EUR

8.9. Skaidrojums ieņēmumu un izdevumu pārskata rindai “Citi izdevumi”:

 Naudas apgrozījuma blakus izdevumi                                                                       66 EUR

 Mājas lapas uzturēšanas izdevumi                                                                          174 EUR

 Realizēto projektu izdevumi                                                                                 29472 EUR

 Kopā “Citi izdevumi”                                                                                         29712 EUR

9. Pārskata gadā nav saņemti ziedojumi.

10. Informācija par nodokļiem un nodevām – pārskata gadā nav aprēķināto un budžetā pārskaitīto nodokļu.

11. Saistības, kas nav ietvertas bilancē – nav.

12. Ar darba līgumiem nodarbināto nebija, darba algas netika maksātas.

13. Valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis pilda savus pienākumus bez atlīdzības.

 

Biedrība ”VZB” pateicas visiem saviem biedriem un sadarbības partneriem par sniegto neatsveramo atbalstu zivju un dabas resursu aizsardzībā.

 

Valdes priekšsēdētājs                                                    Agris Lapiņš

 

2017.gada 07.martā.

Subcategories