Klāt ir ilgi gaidītā ziema ar savu dzestrumiņu, sniedziņu un citām labām, vai ne tik labām īpašībām, ko tā “nes” sev līdzi. Tā neizbēgami ievieš savas korekcijas zvejnieku, malu zvejnieku un to kontrolējošo institūciju darbībās. Piekrastes zvejnieki vairāk laika pavada laika ziņu interneta portālos, nekā “draugos”, vai “facebūkos” lai noķertu to pareizo aizvēja brīdi, kurā iespējams izzvejot lašveidīgo zivju populācijas pārstāvjus. Dažiem tas izdodas salīdzinoši labi. Zivis jūrā ir.

Par malu zvejnieku darbības rezultātiem informācija ir nedaudz skopāka. Sniegs un aukstums? Labāka konspirācija? To mēs centīsimies noskaidrot, veicot vēl intensīvāku uzraudzības darbu. Jāpiebilst, ka kontrolējot licenzēto makšķerēšanu arī atklājās pārkāpumi, kā piemēram, Salacas upes baseinā ir sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli par licenzētās makšķerēšanas pārkāpumu neievērošanu. Taču biedrības “ Vidzemes zvejnieku biedrība” aktivitātes ziemā nesamazinās, bet gan turpinās, kā arī notiek gatavošanās vasaras sezonai:

1.        Ar Saulkrastu novada domes atbalstu tiek veikti Saulkrasta novada upju sakopšanas darbi, kas aizsākās 2017. gada decembra mēnesī un turpināsies līdz pavasarim. Bebru dambju nojaukšanas, tīrīšanas darbus nepieciešams veikt arī ziemas periodā, jo “celtnieki” savus dambjus atjaunina superātrā tempā.

2.       Tiek intensīvi strādāts pie Latvijas vides aizsardzības fonda projekta (ir apstiprināta projekta koncepcija) par Vidzemes lašveidīgo zivju upju aizsardzību, sabiedrisko inspektoru, pašvaldības uzraugošo struktūru apmācību utt.

3.       “ Vidzemes zvejnieku biedrība” kā Saulkrastu novada domes sadarbības partneris  2018. gadā plāno piedalīties Zivju fonda atbalstītos projektos par zivju resursu pavairošanu un atražošanu Saulkrastu ūdenstilpnēs, kā arī zivju resursu aizsardzības un upju tīrīšanas projektos.

4.       Kā Limbažu novada sadarbības partneris Zivju fonda projektā “ Vidzemes zvejnieku biedrība”  2018. gadā plāno piedalīties Svētupes sakopšanas darbos.

5.       Kā sadarbības partneris “ Vidzemes zvejnieku biedrība” plāno piedalīties Latvijas vides aizsardzības fonda Meža īpašnieku biedrības “Silva Fortis” projektā “Mežaudžu nosacījuma ietekme uz zivju resursiem mazajās upēs”.

Par “ Vidzemes zvejnieku biedrības” biedru paveikto darbu varēja pārliecināties Ainažu Jūrskolas muzejā notikušo izstādē, kur varēja aplūkot maluzvejnieku rīku kolekciju.

P.S. Attēlus no izstādes skatīt galerijā.

2017. gadā tika iesniegti un pabeigti divi projekti:

1) "Zivju resursu pavairošana un atražošana Saulkrastu ūdenstilpnēs 2017. gadā"

2) "Dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošana Inčupē, Saulkrastu novada domē"

 

8.30

Izbraukšana ar mikroautobusu no Rīgas (Zemkopības ministrijas 2.stāva autostāvvieta, Republikas laukums 2)

 9.30 – 11.00

Ar zivsaimniecību saistītu objektu apskate Saulkrastu novadā

11.00 – 12.00

Ceļš no Saulkrastiem līdz Salacgrīvai

12.00 – 12.30

Ierašanās Kapteiņu ostas Jahtu klubā. Kafija. D.Strauberga uzruna un Salacgrīvas novada pašvaldības projektu prezentācija; aprīkojuma apskate (ja nebūs paspēts aprīkojumu uzstādīt)

12.30 – 13.00

Padomes sēde

13.00 – 13.30

Pusdienas

13.30 – 14.30

a/s “Brīvais Vilnis” un Kuivižu ostas apskate

14.30 – 15.30

Zv/s “Kurķis” – tikšanās ar nēģu zvejnieku Aleksandru Rozenšteinu – nēģu degustācija

15.30 – 16.00

Ar Zivju fonda finansējuma atbalstu iegādātā zivju aizsardzības aprīkojuma apskate (ja būs paspēts aprīkojumu uzstādīt)

16:00 – 16:30

Izbraukums ar kuģīti Salacgrīvas ostā

16.30

Izbraukšana uz Rīgu

(tiem padomes locekļiem, kas vēlas palikt uz Nēģu dienas svētkiem 8.oktobrī, tiek piedāvāta naktsmītne Kapteiņu ostā – divvietīgs numurs (58 euro par diennakti, brokastis iekļautas cenā), vai namiņš 4 personām (72 euro par diennakti bez brokastīm))

1. oktobrī oficiāli sākās lašu un taimiņu nārsts, bet neba Ministru kabineta noteikumi nosaka to dzīves ritmu. Valsts vides dienesta  Valmieras reģionālās pārvaldes vecākais inspektors Jānis Brants, ar kuru runājām par pasākumiem lašveidīgo un nēģu resursu sargāšanā šogad, zina stāstīt, ka laši upēs jau ienākuši jūnijā jūlijā. Kāpēc tā, atbildes nav. Inspektors gan teic, ka agrīnie nārstotāji bez uzraudzības nav palikuši, tiesa, oktobrī reidu kļuvis vairāk – teju katru vakaru. Kā ir ar lašveidīgo došanos uz nārstu patlaban, sarunbiedrs konkrēti pateikt nevar. Ja citus gadus, piestājot pie upes, varēts saskatīt šo zivju kustību, šogad līdz ar augsto ūdens līmeni viņš neesot redzējis nevienu lasi. Bet tie, visticamāk, ir. – Kolēģis no Burtnieka stāsta, ka turienes zvejnieku murdos un tīklos parādās salīdzinoši daudz lašu. Arī dažādi pētījumi liecina, ka to skaits pieaug, – viņš stāsta. Piekrastnieki gan sūdzoties par lašu trūkumu. Iespējams, tas esot tāpēc, ka laiks vējains un jūra nemierīga.

J. Brants smej, ka Dieviņš pārbauda gan zivju sargātāju, gan maluzvejnieku pacietību. Vienā dienā ūdens līmenis upē ir zemāks, otrā jau ir pacēlies. Protams, zivis tā jūtoties drošāk, bet to sargātājiem visas kārtis tiek sajauktas. Vairākas dienas sēdējuši un gaidījuši maliķu nākšanu uz upi, bet līdz ar pēkšņo lietu un ūdens līmeņa celšanos viņu pieķeršanai pārvilkts krusts. – Maliķi kļuvuši stipri piesardzīgāki, pat bailīgāki. Kādas metodes tikai viņi neizmanto! Pa taisno no mājas uz upi nedodas, met riņķus, izpēta apkārtni, mašīnu atstāj drošā attālumā. Zvejošanas vietā izliek sargus. Kad noķer lasi, kā suņi mežā nobēdzina savu guvumu un spiningo tālāk, – stāsta inspektors. Tomēr viņš uzskata, ka viņu vaktēto maliķu iekrišana ir tikai laika jautājums.

Kādas metodes loma iegūšanā maluzvejnieki izmanto? Protams, spiningo, liek arī tīklus. Tiesa, ne vairs tik daudz kā savulaik, kad tie upēs bijuši teju ik pēc 500 metriem. Joprojām zivis tiek sistas ar strāvu. Vienvakar astoņas stundas nosēdējuši pie kāda auto, kurā bijis strāvas aparāts, bet mašīnas īpašnieku tā arī nav sagaidījuši. Laikam nojautis ko nelabu. Tāpat maliķi izmanto dakšas, lai gan tādā lielā ūdenī darbošanās ar tām ir ļoti sarežģīta. Populārs kļūst no igauņiem nēģu ķeršanai noskatīts zvejas rīks – t.s. trumulis: kopā sastiprināti divi metāla konusi, kur nēģi ielien, bet ārā netiek. J. Brants atceras, ka kolhoza laikā bijuši gudrinieki, kuri nēģu ķeršanai ostas teritorijā iemetuši 50 l muciņu, piestampātu ar vecām zaru slotām. Tā darbojusies pēc tās pašas sistēmas.

Salacgrīviešu kontrolējamā teritorijā šogad tapuši 42 zvejas rīku atsavināšanas protokoli (katrā gadījumā iespējami arī vairāki rīki), bet varēja būt vēl vairāk, ja mērķis būtu to savākšana. Zivju resursu sargātāju mērķis ir pieķert pie rokas zvejas rīku licējus, bet tas nav viegli. Saprotams, ka maliķis labāk zaudē zvejas rīku, nekā krīt kontrolētāju rokās. Dienā pirms mūsu sarunas bijis gadījums, kad sabiedriskais inspektors pa upītes krasta džungļiem Mērnieku pusē mēģinājis noķert kādu copētāju. Bet tas, lai vieglāka bēgšana, pametis gan mugursomu, gan spiningu un prom bijis. Šogad tapuši arī 19 administratīvā pārkāpuma protokoli, kad varēts pieķert pašu maliķi. Inspektors ar šo skaitu nav īsti apmierināts. Ja būtu skaidrs, ka maluzvejniecība iznīkst, tad jā, bet zināms taču, ka tā nav. Soda naudas aprēķinātas robežās no 35 līdz 360 eiro. – Pieķertie, protams, ir gaužām neapmierināti, dusmojas, ka par neko – bez loma – nu saņem sodu. Viņiem vajadzētu priecāties, ka nav zivju, citādi nāktos maksāt krietni lielāku summu par zivju resursiem nodarīto kaitējumu, – skaidro inspektors un piebilst, ka šoruden lomi nav konfiscēti, jo tādu nav bijis.

 maliķu vairāk apsaimniekojamās upes viņš min Salacu un arīdzan Aģi. Bet par sadarbību reidos uzteic gan Vidzemes zvejnieku biedrības vīrus, gan Valsts policiju. Ar zemessargiem, kā savulaik, nekādas sadarbības vairs neesot. Tas arī īpaši nav devis rezultātu. Bez tam – vairāk ausu tādai kontrolei par labu nenāk. Paplašinājies arī kontroles tehniskais nodrošinājums – pašu iestāde sagādājusi labus nakts redzamības rīkus, videokameras, ir pat drons.

Lašveidīgo zvejas liegums jūrā beidzās 15. novembrī, iekšējos ūdeņos ir dažādi termiņi, tostarp Salacā – gada beigās. Izklausās gan diezgan muļķīgi – ko sargāt upēs, ja piekrastē šīs zivis drīkst ķert. – Bet ne jau upes grīvā! – noteic inspektors un piebilst, ka daži Eiropas Savienībā ir vienlīdzīgāki. Šoreiz tie ir igauņi. Izrādās - viņiem lieguma lašu nārsta laikā nav. – Tad nu sanāk, ka Ainažu piekrastē zvejnieki ķert lašus nedrīkst, bet turpat Iklā drīkst. Igaunis vienmēr ir bijis igaunis, pat krievu laikos… – nosaka J. Brants. – Viņi jau neuzskata lasi par augstvērtīgu zivi, tāpēc arī nesargā. Viņiem ir savs Peipuss, cieņā zandarts, asaris, topā vējazivs, – sarunā iesaistās Zigmārs Dancis, kurš atvaļināts no darba Valsts ugunsddrošības un glābšanas dienestā un no marta arī ir vecākais inspektors Valmieras reģionālajā pārvaldē. – Daudz jāmācās, ugunsdzēsējiem bija savi noteikumi, te – savi. Nekad neesmu bijis maluzvejnieks, tādēļ šī darba “drēbi” nepazīstu, – atzīstas Z. Dancis.

Vecākais inspektors Zigmārs Dancis demonstrē Latvijā modē nākušo no igauņiem aizgūto nēģu ķeramo rīku

Subcategories