Zivju nārsta laikā vides inspektori strādā pastiprinātā režīmā un dodas gan dienas, gan nakts reidos, lai sargātu aizsargājamo zivju populāciju. Cīņā ar maluzvejniekiem šobrīd tiek izmantotas arī mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā. Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu, izņemot atsevišķas, īpaši norādītas teritorijas un licencētās makšķerēšanas vietas. Savukārt nārsta laikā no 1.oktobra arī šajās īpaši norādītajās vietās lašus ķert nedrīkst. Pēdējās desmitgadēs lašu izplatība Latvijā ir būtiski samazinājusies, tādēļ to aizsardzība rudens mēnešos nārsta laikā ir ļoti nozīmīga, īpaši tāpēc, ka tikai neliela lašu populācijas daļa ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta vietās sugas turpināšanai. Šī gada rudenī ūdens līmenis Saulkrastu novada upēs ir zemāks, kā citus gadus un nārstojošās zivis ir viegli iegūstams “loms” maluzvejniekiem. Lai nodrošinātu Saulkrastu novada upju aizsardzību un kontroli, ir nepieciešams aktīvi iesaistīt sabiedriskos inspektorus, kas dosies reidos, lai novērstu nelikumīgu zveju. Uz šo brīdi ir aktīvi 5 sabiedriskie inspektori un “Vidzemes zvejnieku biedrības” biedri, kas sadarbībā ar Valmieras RVP resursu kontroles sektora inspektoriem, regulāri veic Saulkrastu novada upju uzraudzību un kontroli. 2018 gada rudens lašveidīgo zivju lieguma  laikā veikti 32 reidi. Reidu laikā no upēm un jūras izņemti 14 zivju tīkli, 1 zivju murds, 2 mazizmēra tīkli, 7 nēģu murdi, 1 gumijas laiva, 1 žebērklis. Sastādīti 3 administratīvo pārkāpumu protokoli.

Lašu saudzēšanas laikā VVD aicina ziņot inspektoriem par iespējamu nelikumīgu šo zivju ieguvi Vides SOS- http://www.videssos.lv

Klāt ir ilgi gaidītā ziema ar savu dzestrumiņu, sniedziņu un citām labām, vai ne tik labām īpašībām, ko tā “nes” sev līdzi. Tā neizbēgami ievieš savas korekcijas zvejnieku, malu zvejnieku un to kontrolējošo institūciju darbībās. Piekrastes zvejnieki vairāk laika pavada laika ziņu interneta portālos, nekā “draugos”, vai “facebūkos” lai noķertu to pareizo aizvēja brīdi, kurā iespējams izzvejot lašveidīgo zivju populācijas pārstāvjus. Dažiem tas izdodas salīdzinoši labi. Zivis jūrā ir.

Par malu zvejnieku darbības rezultātiem informācija ir nedaudz skopāka. Sniegs un aukstums? Labāka konspirācija? To mēs centīsimies noskaidrot, veicot vēl intensīvāku uzraudzības darbu. Jāpiebilst, ka kontrolējot licenzēto makšķerēšanu arī atklājās pārkāpumi, kā piemēram, Salacas upes baseinā ir sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli par licenzētās makšķerēšanas pārkāpumu neievērošanu. Taču biedrības “ Vidzemes zvejnieku biedrība” aktivitātes ziemā nesamazinās, bet gan turpinās, kā arī notiek gatavošanās vasaras sezonai:

1.        Ar Saulkrastu novada domes atbalstu tiek veikti Saulkrasta novada upju sakopšanas darbi, kas aizsākās 2017. gada decembra mēnesī un turpināsies līdz pavasarim. Bebru dambju nojaukšanas, tīrīšanas darbus nepieciešams veikt arī ziemas periodā, jo “celtnieki” savus dambjus atjaunina superātrā tempā.

2.       Tiek intensīvi strādāts pie Latvijas vides aizsardzības fonda projekta (ir apstiprināta projekta koncepcija) par Vidzemes lašveidīgo zivju upju aizsardzību, sabiedrisko inspektoru, pašvaldības uzraugošo struktūru apmācību utt.

3.       “ Vidzemes zvejnieku biedrība” kā Saulkrastu novada domes sadarbības partneris  2018. gadā plāno piedalīties Zivju fonda atbalstītos projektos par zivju resursu pavairošanu un atražošanu Saulkrastu ūdenstilpnēs, kā arī zivju resursu aizsardzības un upju tīrīšanas projektos.

4.       Kā Limbažu novada sadarbības partneris Zivju fonda projektā “ Vidzemes zvejnieku biedrība”  2018. gadā plāno piedalīties Svētupes sakopšanas darbos.

5.       Kā sadarbības partneris “ Vidzemes zvejnieku biedrība” plāno piedalīties Latvijas vides aizsardzības fonda Meža īpašnieku biedrības “Silva Fortis” projektā “Mežaudžu nosacījuma ietekme uz zivju resursiem mazajās upēs”.

Par “ Vidzemes zvejnieku biedrības” biedru paveikto darbu varēja pārliecināties Ainažu Jūrskolas muzejā notikušo izstādē, kur varēja aplūkot maluzvejnieku rīku kolekciju.

P.S. Attēlus no izstādes skatīt galerijā.

2017. gadā tika iesniegti un pabeigti divi projekti:

1) "Zivju resursu pavairošana un atražošana Saulkrastu ūdenstilpnēs 2017. gadā"

2) "Dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošana Inčupē, Saulkrastu novada domē"

 

8.30

Izbraukšana ar mikroautobusu no Rīgas (Zemkopības ministrijas 2.stāva autostāvvieta, Republikas laukums 2)

 9.30 – 11.00

Ar zivsaimniecību saistītu objektu apskate Saulkrastu novadā

11.00 – 12.00

Ceļš no Saulkrastiem līdz Salacgrīvai

12.00 – 12.30

Ierašanās Kapteiņu ostas Jahtu klubā. Kafija. D.Strauberga uzruna un Salacgrīvas novada pašvaldības projektu prezentācija; aprīkojuma apskate (ja nebūs paspēts aprīkojumu uzstādīt)

12.30 – 13.00

Padomes sēde

13.00 – 13.30

Pusdienas

13.30 – 14.30

a/s “Brīvais Vilnis” un Kuivižu ostas apskate

14.30 – 15.30

Zv/s “Kurķis” – tikšanās ar nēģu zvejnieku Aleksandru Rozenšteinu – nēģu degustācija

15.30 – 16.00

Ar Zivju fonda finansējuma atbalstu iegādātā zivju aizsardzības aprīkojuma apskate (ja būs paspēts aprīkojumu uzstādīt)

16:00 – 16:30

Izbraukums ar kuģīti Salacgrīvas ostā

16.30

Izbraukšana uz Rīgu

(tiem padomes locekļiem, kas vēlas palikt uz Nēģu dienas svētkiem 8.oktobrī, tiek piedāvāta naktsmītne Kapteiņu ostā – divvietīgs numurs (58 euro par diennakti, brokastis iekļautas cenā), vai namiņš 4 personām (72 euro par diennakti bez brokastīm))

Subcategories